HOPS ir progresējoša un neatgriezeniska elpceļu slimība, ko raksturo elpceļu sašaurināšanās un gāzu maiņas traucējumi. HOPS parasti ir saistīta ar elpceļu un plaušu hronisku iekaisumu, ko izraisa kairinošo daļiņu (tabakas dūmi un gāzes) ilgstoša ieelpošana. HOPS ir novēršama un ārstējama slimība.
HOPS simptomi: pirmās pazīmes, kas liecina par to, ka jāmeklē ārsta palīdzība, ir:
- pastāvīgs klepus,
- elpas trūkums,
- krēpu parādīšanās.
Parasti no rītiem izdalās neliels daudzums gļotainu krēpu, bet slimības uzliesmojuma laikā to daudzums var palielināties, pastiprinās elpas trūkums, krēpas var kļūt strutainas. Slimībai progresējot, intervāli starp uzliesmojumiem kļūst arvien isāki.
HOPS veicinošie faktori:
- iedzimtība
- smēķēšana
- vecums
- plaušu attiīstība
- kairinošo daļiņu ieelpošana
- cigarešu dūmi
- ārējās vides piesārņojums
- iekštelpu gaisa piesārņojums
- sociālekonomiskais stāvoklis
- infekcijas
HOPS blakusslimības.
Kardiovaskulāras slimības; osteoporoze; elpceļu infekcijas; depresija; diabēts; plaušu vēzis. Blakusslimības ietekmē mirstību un hospitalizācijas biežumu, tās ir atbilstoši jāārstē.
HOPS raksturīgas pārmaiņas plaušās, tomēr slimība ietekmē arī citas orgānu sistēmas. HOPS uzliesmojumi un blakusslimības individuāli ietekmē katra pacienta slimības smagumu.
ASV šo slimību nediagnosticē 50% gadījumu, Eiropā-75%, Latvijā-tuvu 90% gadījumu.
Dati un fakti par HOPS.
Pasaulē ar HOPS slimo aptuveni 80 miljoni cilveku, Eiropā HOPS ir 4-10% pieaugušo. Slimība skar vienlīdz lielu sieviešu un vīriešu skaitu, jo valstīs ar augstu ienākumu līmeni smēķē daudz sieviešu. HOPS izplatība cieši saistīta ar smēķēšanas paradumiem katrā valstī, un slimības izplatību palielina arī sabiedrības novecošanās. HOPS attīstās līdz pat 50% smēķētāju.
Kopējie ar HOPS saistītie izdevumi par ambulatoro aprūpi ES ir aptuveni 4,7 miljardi eiro gadā. Savukārt stacionārā pacientu aprūpe izmaksā 2,9 miljardus eiro, bet izdevumi par medikamentiem — 2,7 miljardus eiro gadā.
Eiropas HOPS koalīcija atzīmē, ka gadā no HOPS mirst vairāk nekā trīs miljoni cilvēku, katru stundu šīs slimības dēļ mirst aptuveni 250 cilvēku. Pēdējos 20 gados nāves iemeslu skaits HOPS dēļ pieaudzis par 60%, un prognozē, ka 2030. gadā HOPS būs ceturtais visbiežākais nāves iemesls pasaulē.
Primārais slimības riska faktors ir smēķēšana. Pārējie riska faktori — kaitīgo daļiņu vai gāzu ieelpošana darbavietā (ražošanas vidē), bērnībā pārciestās infekcijas slimības, apkārtējās vides piesārņojums, pasīvā smēķēšana – veido tikai 5%. 1% pacientu HOPS var izraisīt ģenētiski pārmantots alfa — 1 antitripsīna (olbaltuma, ko izstrādā aknas un kas aizsargā plaušu audus no jebkādas ārējo faktoru kaitīgās iedarbības) deficīts. Atmetot smēķēšanu, tiek apturēta slimības attīstība, jo tiek pārtraukta tabakas dūmos esošo kairinošo daļiņu un gāzu iedarbība uz bronhiem un plaušām. Smēķēšanas pārtraukšana arī var būtiski attālināt HOPS saistīto pārmaiņu attīstību sirds-asinsvadu sistēmā, tādejādi pagarinot dzīvi.
Konsultējusi pneimonoloģe Iveta Kroiča. Sagatavojusi Zane Dzalbe.
Materiāls no žurnāla Medical Bonus 2014.
